Kāpēc Atmos apkures katls

Kāpēc čehu apkures katli Atmos.

Šo jautājumu sev vajadzētu uzdot ikvienam, kurš grasās iegādāties apkures katlu, kas kurināms ar koksni vai oglēm.

No tehniskā viedokļa gazifikācijas katlu "ATMOS" priekšrocības salīdzinājumā ar klasiskajiem parastās sadegšanas vai gāzu ģenerācijas katliem ir sekojošas:

Nedabīgi augsts katla lietderības koeficents COP 81 - 90 % jaudas regulēšanas diapazonā 30 - 100 %. (Atšķirībā no novecojušas konstrukcijas klasiskajiem parastās sadegšanas vai gāzu ģenerācijas katliem, kuriem COP reāli praksē svārstās 65-70% robežās, un tie var būt pagatavoti no čuguna vai tērauda, bet to regulējošās spējas ir ievērojami ierobežotas un novecojušas.) 

 

Gazifikācijas katlu lietderības koeficents COP, kas vidēji par 15 % augstāks, un labas jaudas regulēšanas iespēja salīdzinot ar klasiskajiem katliem, praksē ievieš kurināmā ekonomiju minimums par 20 - 30 %.

 

Ekonomiski izdevīgāk ir ekspluatēt katlu ar augstu lietderību COP, neskatoties uz to, ka tam ir augstāka cena, 

Jo ātrāk Jūs aizstāsiet savu veco katlu ar zemu lietderību, jo ātrāk sāksiet ekonomēt. 

 

Gazifikācijas katliem "ATMOS", pateicoties savai konstrukcijai ir zems piesārņojošo izmešu rādītājs. Pateicoties tam, minētie katli saņēma novērtējumu "Ekoloģiski saudzīgs izstrādājums". Ievērojot jauno Eiropas standartu CSN EN 303-5, Atmos katli ar saviem parametriem pie nominālās jaudas atbilst augstajai 3.klasei

 

Sakarā ar stingrajiem standartiem pašlaik klasiskie katli tādās valstīs kā Vācija un Austrija praktiski vairs nav sastopami. Tas ir tāpēc, ka šie katli, kas līdz šim ar saviem dūmiem piesārņoja Čehijas pilsētas un ciematus, dažās valstīs ir noliegti tirdzniecībai. 

 

Dažās ES valstīs ir pieļaujams vienīgi 3.klases katlu pielietojums. Un galēji pieļaujamā CO vērtība 3.klasei tur ir vēl stingrāka.

 

1. klase

25 000 mg/m3

(pie tādas vērtības lieluma katls sāk dūmot) – klasiskie katli

2. klase

8 000 mg/m3

 

3. klase

5 000 mg/m3

(ar neapbruņotu aci dūmi nav redzami) – katli ar gazifikāciju

Gazificējošajos katlos "АТМОS”, pateicoties to augstam lietderības koef. COP un degmateriāla kameras lielumam, ir pietiekami, ja kurināmo pieliek divas - trīs reizes dienā. 

Kurināšanai var lietot neskaldītas lielas pagales ,tādējādi Jūs ietaupīsiet laiku un naudu, atšķirībā no klasiskiem katliem ar īsu kurtuvi, kuri tika konstruēti agrāk koksam vai oglēm, taču mūsdienās tiek piedāvāti kā katli koksnei. 

 

Klasiskajiem katliem malku nepieciešams zāģēt un skaldīt sīkos gabalos, lai to varētu ievietot katlā, bet ir problēma- tāds sīks kurināmais ļoti ātri nodeg.

 

Atmos gazifikācijas katlu lielā inovācija, ko novērtēs vispirms jau sievietes, ir, tā saucamais, vilkmes ventilators, kurš nepieļauj dūmu iekļūšanu telpā brīdī, kad papildina kurināmo ,kā tas bieži gadās tradicionālajiem katliem.

 

Vēl viena gazifikācijas katlu "АТМОS" priekšrocība ir gazifikācijas sprausla vai ar patentu aizsargāts gazifikācijas režģis, kas katla ekspluatācijas procesā ļauj viegli novākt pelnus. Praksē tas nozīmē, ka nav bieži jāiet pie katla, lai izvāktu un izstumtu pelnus.

 

Pateicoties vilkmes ventilatoram katla tīrīšana un pelnu iztīrīšana notiek praktiski bez putekļiem.

Atmos katls sastāv no divām kamerām, kas ir novietotas viena virs otras. Visi АТМОS cietā kurināmā pirolīzes malkas katlu korpusi tiek izgatavoti no augstvērtīga 6-mm tērauda. 

Katla virsējā daļa ir cilindra-veida kurtuve, kur vienlaikus ir gan kurināmā bunkurs, gan sadegšanas kamera un sprausla, kas ir izgatavota no speciālas karstumizturīgas metālkeramikas. Kurtuvē tiek ievietota malka, kur notiek tās sadegšana,tā rezultātā izdalās "koksnes gāze". Šis process tiek dēvēts par koksnes gazifikāciju vai pirolīzi un garantē izcilu koksnes sadegšanu.   Lasīt vairāk...

Kurināmā gazifikācijas procesā uz gazificējošās sprauslas vai uz gazificējošā ārdu režģa izveidojas kvēlojošas kokogles (oglītes), no kurām, ja ir ierobežota skābekļa padeve, rodas gāze, kas sajaucas ar otrreizējo gaisu, kas ieplūst no gazificējošās sprauslas vai režģa, un liesmojot sadeg tilpnes apakšējā daļā. Virs kvēlojošās masas, kur veidojas gāzes, vienlaikus žūst augšējā kurināmā kārta kā arī veidojas ūdens tvaiks un gāzes. Īsajā brīdī līdz tvaika un gāžu kondensācijai, veidojas vielas, kas bojā katla korpusu - tās ir darvas un skābes. Šīs vielas, ja iedarbojas ilgstoši, saēd kurtuves tēraudu, samazinot sienu materiāla biezumu. No tā nav iespējams izvairīties, tā ir maksa par dabas likumu pārkāpšanu, ar tiekšanos sasniegt nedabīgi augstu lietderības koeficientu cietā kurināmā dedzināšanas katlos.  Lasīt vairāk...